Iedvesmas blogs sievietei. Par mani un manu ģimeni, kurā aug bērns ar īpašām vajadzībām.
Es noteikti īpaši pārdzīvoju pieļautās kļūdas un neveiksmes, un varu pēc tam stundām un dienām ilgi sevi šaustīt, ka vajadzēja darīt savādāk, bet kopš esmu mamma… nūuuu, šo sevī izjūtu vēl vairāk!! Jā, mana, kā mammas, pieredze ir pamatīgi sačakarēta. Ar savu pirmo grūtniecību piedzīvoju divas, iespējams, smagākās mammas pieredzes – zaudēt bērnu un laist…
Read More
Man nepatīk rudens un ziema! Kāpēc? Nu, pirmkārt, dēļ tā, ka paliek auksts un slapjš. Vēl dēļ tā, ka paliek arvien tumšāks. Man tracina tuntulēt bērnus pirms iešanas laukā (viņiem arī besī 😀 ). Un arī tāpēc, ka tieši rudenī un ziemā man nāk virsū nomāktība un depresīvas sajūtas (pamatā dēļ augstāk minētajiem iemesliem). Šogad…
Read More
Domājot par ģimenes rītiem, man prātā uzreiz nāk ainiņas no skaistajām Holivudas filmām, kurās mamma, kas jau ir skaisti apģērbusies, uzkrāsojusies un ieveidojusi matus, pirmajā stāvā sagaida bērnus ar pankūkām, vēršacīm un ceptu bekonu. Viņa laipni pasniedz vīram krūzi ar kūpošu, aromātisku kafiju. Bērni ir smaidīgi, paši saģērbušies un gatavi doties uz skolu. Vīrs un…
Read More
Rūpes par sevi ir kaut kas tāds, kas manā leksikā ienācis dažus gadus atpakaļ. Tāda sajūta, ka agrāk tas vispār nebija aktuāli vai arī tas nāca kaut kā dabiskāk… vai arī laiks sev vienkārši bija vairāk, tāpēc to nevajadzēja likt kaut kādos rāmjos un meklēt tam kādus nosaukumus. Ja vajadzēja, es gāju un darīju to,…
Read More
Skolas laikā es sapņoju, ka kļūšu par interjera dizaneri. Man vienmēr ir paticis viss, kas saistīts ar mākslu, dizainu un vizuālo baudījumu. Es iestājos Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos, bet kādā nodarbībā ļāvu neapdomīgam pasniedzējas teiktajam aplauzt maniem sapņiem spārnus. Viņa pateica “Tu nekad neiestāsies akadēmijā. Tev nav talants!”. Man bija kādi 16, varbūt 17 gadi…
Read More