Par manu kaimiņieni – depresiju

Šis būs atklāts stāsts par mani. Stāsts, kurš ir dziļi privāts, bet stāsts, kuru jau kādu laiku gribu izstāstīt, jo zinu, ka manas sajūtas nav unikālas. Daudzas sievietes un īpaši mammas ar īpašo vajadzību bērniem, sastopas ar šādām sajūtām. Mēs patiešām vēlamies būt stipras un visu varošas, bet ne vienmēr tas ir tikai mūsu pašu…

Read More

Četri WTF? momenti. Ko sabiedrība domā par īpašo vajadzību ģimenēm!

Tas, ka ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām sāk arvien vairāk parādīt sevi arī apkārtējai pasaulei, silda manu sirdi! Esmu to cilvēku pulkā, kas uzskata, ka īpašie bērni ir jārāda, par viņiem ir jāstāsta un ka ģimenēm nav vienām pašām jātiek galā ar šo grūto uzdevumu – audzināt bērnu ar īpašām vajadzībām! Tomēr, lai…

Read More

Kad būt par mājmammu nav Tavs aicinājums

Kad man bija divdesmit gadu, vēl krietnu laiku pirms vīra un bērniem, es savu ikdienu nākotnē redzēju darbā. Karjera man bija svarīga, jo darbā es guvu man tik nepieciešamo novērtējuma sajūtu. Es varēju pierādīt sev un citiem, ka spēju radīt lieliskas idejas un realizēt sarežģītus projektus. Un tas patiešām man sagādāja prieku. Tāpat kā sabiedriskā…

Read More

Rūpēties par daudz un par maz

Esmu kādu laiku klusējusi, jo šobrīd eju cauri posmam, kad vismaz pati par sevi nemaz nevaru teikt, ka esmu stipra un ar visu tieku lieliski galā. Es zinu, ka mēs katrs ejam cauri saviem pārbaudījumiem, izaicinājumiem vai problēmām, kā nu katrs tās sauc. Mums katram tie ir doti savi, tomēr, jau kādu laiku biju atradusi…

Read More

Par īpašajiem bērniem manā pagātnē, tagadnē un nākotnē. Pārdomas.

Šis raksts ļoti ilgi stāvēja bez nosaukuma un to pārlasīju un papildināju, šķiet, simtiem reižu, jo ir īpaši grūti dalīties ar savām pārdomām un emocijām. Neesmu radusi, vienkārši izteikt viedokli un varbūt tā īsti neko nepateikt. Bet izlēmu, ka šoreiz vēlos to pateikt, jo tas stāv manī iekšā un citiem tas jādzird. Mēs ar draudzeni…

Read More