Man bija nepieciešams ilgs laiks un apkārtējo cilvēku atbalsts un iedrošinājums, lai atvērtos sabiedrībai un izstāstītu savu stāstu. Lai pateiktu skaļi – mans bērns nav tāds kā visi, mans bērns ir invalīds! Jo tas nav tik vienkārši, kā sākumā šķiet… Būtībā Tu atver savas mājas durvis katram, kuram būs interese ienākt, riskējot ar to, ka kādam nepatiks Tavas mājas iekārtojums, izvēlētās mēbeles… Kāds uzskatīs, ka pie Tevis nav mājīgi un Tu esi slikta saimniece… Citi varbūt tieši pretēji – apbrīnos vidi, kurā Tu dzīvo un pieteiksies ciemos vēlreiz… Kādam nemaz neinteresēs pie Tevis nākt un tad tas vienkārši jāpieņem. Tāpēc ir vajadzīga milzīga, pārcilvēcīga drosme, lai atvērtos, bet kolīdz tas ir izdarīts, kļūst daudz vieglāk, jo tagad es varu būt patiesa, nemānīties un neizlikties… Un pretī saņemu milzīgu līdzcilvēku atbalstu, tieši emocionālā ziņā. Tas ir ļāvis man iepazīties ar citiem cilvēkiem, kuri piedzīvo un pārdzīvo to pašu un tā ir lieliska kompānija, kurā Tevi pieņem un saprot!
Es neesmu vienīgā mamma, kas ir pieņēmusi lēmumu stāstīt savu stāstu citiem. Blogsfērā ir vairāki blogi, kurus raksta mammas, kuras audzina bērnus ar īpašām vajadzībām. Viņas dalās ar savu ikdienu, savām pārdomām, saviem ieteikumiem un paņēmieniem un tas ir ļoti noderīgi un iedvesmojoši!
Anete raksta esunmees.wordpress.com
Anete ir mamma diviem puikām, no kuriem vecākais dēls Hermanis ir ar īpašām vajadzībām. Anete pati ir ļoti aktīva personība un ar humoru ir uz “Tu”, līdz ar to viņas blogu gandrīz vienmēr lasu ar smaidu, izņemot tās reizes, kad viņa raksta par patiešām nopietnām tēmām. Tad viņa saka visu kā ir. Viņa ir tieša un nebaidās kritizēt un atvērt acis citiem! Tāpat viņa raksta arī par saviem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem saistībā ar Hermaņa rehabilitāciju.
Rasa raksta bezsaiste.wordpress.com
Rasa ir mamma nu jau trim puikām, no kuriem vecākajam dēlam Albertam ir autisms. Rasa šķiet tāda dabiska mamma, viņa raksta patiesi, izstāstot daudzas lietas līdz sīkumam, daloties tajā kā viņi sadzīvo ar šo diagnozi. Dažreiz apbrīnoju viņas spēju un spēku rezerves, lai atrastu arvien jaunus veidus, kā veicināt savu puiku attīstību. Lasot viņas blogu, var iejusties kurpēs, ar nosaukumu “Manam bērnam ir autisms!”, tāpēc blogs būs īpaši interesants tiem, kas tikai nesen ir saskārušies ar šo diagnozi!
Daiga raksta ipasaisberns.blogspot.com
Daiga ir mamma Elīzai, meitenītei, kura nerunā. Lai arī pēdējos gados Daiga nav papildinājusi savu blogu ar jaunu informāciju, blogā ir ļoti daudz Daigas pieredzes par dažādām izmēģinātām terapijām (delfīnterapiju, kanisterapiju, reitterapiju, mūzikas terapiju un citām), izmeklējumiem un paņēmieniem. Blogā ir pieejami dažādi noderīgi materiāli un idejas. Un katrā rakstā nedaudz arī emociju no bloga autores. Ļoti interesanta lasāmviela īpašo vajadzību bērnu vecākiem!
Velga raksta saulesberni.blogspot.com
Velga ir mamma savam dēlam Madaram, kuram ir Dauna sindroms. Viņas lielākā vēlme, rakstot blogu ir parādīt sabiedrībai cik pasaulē ir daudz foršu, varošu un jauku cilvēku ar Dauna sindromu, tādā veidām mainot sabiedrībā jau iesūnojošos stereotipus! Viņa izstāsta kas ir Dauna sindroms un dalās ar stāstiem par reāliem cilvēkiem – viņu dzīvēm un sasniegumiem! Šis blogs, iespējams, būs iedvesmas avots vecākiem, kuri zina, ka gaida bērniņu ar Dauna sindromu un palīdzēs pieņemt svarīgos lēmumus!
Elīna raksta manasdebesis.lv
Elīna ir īpaša sieviete un mamma, jo savā ģimenē ir pieņēmusi un audzina audžumeitu ar īpašām vajadzībām! Savā blogā viņa raksta pamatā par savu pieredzi kā audžumammai, bet, protams, pieskarās arī tēmām, kas saistītas ar īpašo bērnu audzināšanu. Es apbrīnoju Elīnu, jo viņa ir apzināti pieņēmusi šo meitenīti, zinot par viņas vajadzībām. Un tas nav tāpat kā citām mammām, kad bērniņi ar īpašām vajadzībām ir viņu pašu miesa un asinis. Viņa ir iedvesmojoša sieviete un tāpēc iesaku viņai sekot!
Ja zini vēl kādu mammu blogu, kas raksta par īpašo vajadzību bērniem, priecāšos, ja padalīsies komentāros un pievienošu blogu sarakstam! Paldies!
