Kad man bija divdesmit gadu, vēl krietnu laiku pirms vīra un bērniem, es savu ikdienu nākotnē redzēju darbā. Karjera man bija svarīga, jo darbā es guvu man tik nepieciešamo novērtējuma sajūtu. Es varēju pierādīt sev un citiem, ka spēju radīt lieliskas idejas un realizēt sarežģītus projektus. Un tas patiešām man sagādāja prieku. Tāpat kā sabiedriskā dzīve, pusdienas ar draugiem, spēļu vakari, koncerti un izrādes. Tāpat kā tuvāki un tālāki ceļojumi ārpus valsts. Es nekad tā īsti nebiju bijusi mājās sēdētāja tips. Bet redz, dzīve ir piespēlējusi šādu kārti – būt mājās! Es esmu mājmamma. Jau trīs ar pusi gadus. Tā daļēji ir mana izvēle, daļēji arī nepieciešamība. Bet tas noteikti nav nekas tāds, kas man sagādā labsajūtu! Man nepatīk būt mājmammai, bet dažreiz mēs īsti nevaram izvēlēties un tad mums ir jāpielāgojas. Es cenšos pielāgoties. 🙂
Būsim godīgi – dzīvošana mājās nevar būt saistīta ar vārdu “atpūta”. Es gribētu apgalvot, ka būt mājmammai ir darbs. Darbs 24 stundas dienā. Bez brīvdienām, vai ar ļoti retām brīvdienām. To zina jebkura sieviete, kurai ir bērni. Mājmammas diena, visticamākais iesākas, pirms visi pārējie mājinieki ir pamodušies un noslēdzas tad, kad visi pārējie mājinieki ir aizgājuši gulēt. Un domāju, reti kura mājmamma pavada dienu, laiskojoties SPA vai iekārtojusies dīvānā pie sava mīļākā seriāla. Tā vietā visticamākais mājmamma dienu iesāk parūpējoties, lai mājinieki apģērbti izietu no mājām, tad turpina ar mājas vākšanu, drēbju mazgāšanu un locīšanu, ēst gatavošanu un dienu noslēdz, pārliecinoties, ka visi ir paēduši un laicīgi dodas gulēt, vēl paralēli vēlreiz savācot māju 🙂 Jā, tāda pa lielam ir arī mana ikdiena, ko papildina Miķeļa vedāšana uz rehabilitācijas centru, viņa nodarbināšana un aprūpe, garas pastaigas ar pilošu saldējumu un cīnīšanās par normālas maltītes ieturēšanu vai diendusas gulēšanu!
Nē, tas nav viegli… Bet lai cik grūti tas būtu, to var izturēt! Pa šo laiku esmu sapratusi, ka neviļus ir radušies vairāki neapzināti ieradumi, kas palīdz, un ar tiem vēlos padalīties, varbūt vēl kāda mājmamma atrod tajos iedvesmu sajusties labāk!
Rīta un vakara rituāls
No rīta pamostoties, man ir izveidojies rituāls, kas sevī ietver izstaipīšanos gultā, kafiju un kaut kad vēlāk brokastis. Bet šīs trīs lietas ļauj manai dienai iesākties patīkami un patīkami iesākusies diena dažreiz ir viss, kas vajadzīgs! 🙂 Tāpat vakarpusē, kad esmu novākusi virtuvi pēc vakariņām, es iededzu istabā sveces un apsēžos uz brīdi ar krūzi tējas vai vīna glāzi un dodu sev attelpas brīdi kaut vai uz 15 minūtēm – nedarīt pilnīgi neko! Šie divi mazie rituāli ir mani mazie, bezmaksas miera brīži.
Dienas režīms un plānošana
Jā, es esmu plānotāja tips. Man patīk zināt, kas man attiecīgajā dienā ir jāizdara. Tāpēc mums pie sienas ir liela tāfele ar plānotajām vizītēm un nodarbībām; pie ledusskapja zāļu un vitamīnu lietošanas grafiks, neskaitāmi TO DO listi un plāni. Pirms aizmiegu, izplānoju, kas un kā man nākamajā dienā jāizdara, lai no rīta darbības plāns ir skaidrs. Tāpat ir ar dienas režīmu. Tas palīdz dienu sakārtot un ieplānot tajā arī potenciālo laiku sev (kas, protams, ne vienmēr izpildās, bet tomēr).
Darīt kaut ko ārpus mājas pienākumiem
Mājās darāmā nekad neaptrūksies. Pat, ja šķitīs, ka viss ir izdarīts, vienmēr var atrast vēl kaut ko, ko sakārtot vai iztīrīt. Bet visu dienu pavadīt tikai mājas kārtošanas vai mammošanās pienākumos ir pārāk traki, tāpēc ir jāatrod kādi “obligātie” pienākumi ārpus šīm lietām. Varbūt tas ir Tavs hobijs, varbūt kāda neliela haltūra, varbūt vingrošana vai skaistumkopšanas procedūra. Jābūt ir kaut kam, kas sniedz savādāku piepildījumu.
Iziet no mājām
Pat, ja nav nekas ieplānots ārpus mājām – ir svarīgi iziet ārā! Ir tik viegli iesēdēties mājās, bet pastaiga svaigā gaisā vai veikala apmeklējums dienu sadalīs un tā nešķitīs tik vienmuļa. Man patīk iziet, paskatīties uz citiem cilvēkiem, papētīt preces veikalā, pabaudīt savādāku skaļumu. Tas mazina sajūtu, ka esmu izkritusi no aprites.
Satikties ar citiem cilvēkiem
Viena no grūtākajām lietām priekš manis, sēžot mājās, ir izolētība. Ja speciāli nesaorganizēju, es pa dienu nesatieku nevienu pieaugušu cilvēku. Un tas ir grūti. Tāpēc esmu ieviesusi sev nerakstītu likumu – vismaz vienu reizi nedēļā satikties ar kādu draudzeni vai citiem pieaugušajiem! Tad ir iespēja papļāpāt par aktualitātēm, ieslīgt citu dzīves sīkumos un izrauties no saviem nebeidzamajiem pienākumiem!
Un kādi ir Tavi paņēmieni, kā sadzīvot ar mājmammas lomu? Padalies komentāros, varbūt kādai tas būs ļoti noderīgs padoms! 🙂
Lai viegli,
