Būt mammai vai tētim bērnam ar īpašām vajadzībām visbiežāk nav izvēle, bet gan dzīves daļa, ar kuru ir jāiemācās sadzīvot. Brīdī, kad ģimenē ienāk bērns, kurš nav tāds kā tipiskie bērni, bērns, kuram ir īpašas vajadzības, vecākiem netiek pasniegtas kādas īpašas rokasgrāmatas vai instrukcijas, kurās būtu aprakstīts kā pieņemt situāciju, kā pieņemt bērnu, kā viņu…
Read More
Bija 8.marta, Sieviešu dienas, rīts, kad trešo dienu pēc kārtas pamodos ar sliktu dūšu un drīz vien attapos tupus pie toaletes poda. Bija agrs rīts, vīrs un puika vēl gulēja. Es ierausos atpakaļ gultā un modināju vīru. “Kaut kas nav riktīgi. Man šķiet, ka esmu stāvoklī…” Kāpēc tas šķita tik neticami? Pēc ārstu domām mūsu…
Read More
Esmu kādu laiku klusējusi, jo šobrīd eju cauri posmam, kad vismaz pati par sevi nemaz nevaru teikt, ka esmu stipra un ar visu tieku lieliski galā. Es zinu, ka mēs katrs ejam cauri saviem pārbaudījumiem, izaicinājumiem vai problēmām, kā nu katrs tās sauc. Mums katram tie ir doti savi, tomēr, jau kādu laiku biju atradusi…
Read More
Kad piedzima Miķelis, blogā publicēju vairākus rakstus ar padomiem, ko es izstāstītu draudzenei par to, kā ir būt jaunajai māmiņai. Tos rakstot, vēl nezināju, ka Miķelis nav parasts bērniņš, līdz ar to ikdiena un situācijas, ar ko saskāros, īpaši neatšķīrās no citu mammu piedzīvotā. Vislielākās izmaiņas mūs sagaidīja tad, kad Miķeļa attīstība sāka būtiski kavēties,…
Read More
Es dzīvoju mājās jau gandrīz trīs gadus. Un ar vārdiem “dzīvoju mājās” es domāju – es patiešām lielāko daļu savas dzīves šo trīs gadu laikā esmu mājās. Tam ir vairāki iemesli. Kad piedzima Miķelis, viņš bija ļoti mazs un šķita nepareizi viņu vazāt pa pasauli. Mēs viņu sargājām no visa, tāpēc arī pēc iespējas izvairījāmies…
Read More