Uztvert bērna invaliditāti personīgi un ļaut tai pārņemt Tavu dzīvi

Būt mammai vai tētim bērnam ar īpašām vajadzībām visbiežāk nav izvēle, bet gan dzīves daļa, ar kuru ir jāiemācās sadzīvot. Brīdī, kad ģimenē ienāk bērns, kurš nav tāds kā tipiskie bērni, bērns, kuram ir īpašas vajadzības, vecākiem netiek pasniegtas kādas īpašas rokasgrāmatas vai instrukcijas, kurās būtu aprakstīts kā pieņemt situāciju, kā pieņemt bērnu, kā viņu…

Read More

Kāpēc otrais bērns bija labākais, kas ar mums varēja notikt?

Bija 8.marta, Sieviešu dienas, rīts, kad trešo dienu pēc kārtas pamodos ar sliktu dūšu un drīz vien attapos tupus pie toaletes poda. Bija agrs rīts, vīrs un puika vēl gulēja. Es ierausos atpakaļ gultā un modināju vīru. “Kaut kas nav riktīgi. Man šķiet, ka esmu stāvoklī…” Kāpēc tas šķita tik neticami? Pēc ārstu domām mūsu…

Read More

Rūpēties par daudz un par maz

Esmu kādu laiku klusējusi, jo šobrīd eju cauri posmam, kad vismaz pati par sevi nemaz nevaru teikt, ka esmu stipra un ar visu tieku lieliski galā. Es zinu, ka mēs katrs ejam cauri saviem pārbaudījumiem, izaicinājumiem vai problēmām, kā nu katrs tās sauc. Mums katram tie ir doti savi, tomēr, jau kādu laiku biju atradusi…

Read More

Ko es izstāstītu draudzenei… Audzināt bērnu ar īpašām vajadzībām

Kad piedzima Miķelis, blogā publicēju vairākus rakstus ar padomiem, ko es izstāstītu draudzenei par to, kā ir būt jaunajai māmiņai. Tos rakstot, vēl nezināju, ka Miķelis nav parasts bērniņš, līdz ar to ikdiena un situācijas, ar ko saskāros, īpaši neatšķīrās no citu mammu piedzīvotā. Vislielākās izmaiņas mūs sagaidīja tad, kad Miķeļa attīstība sāka būtiski kavēties,…

Read More

Kāpēc mēs mēdzām izolēties no apkārtējās pasaules?

Es dzīvoju mājās jau gandrīz trīs gadus. Un ar vārdiem “dzīvoju mājās” es domāju – es patiešām lielāko daļu savas dzīves šo trīs gadu laikā esmu mājās. Tam ir vairāki iemesli. Kad piedzima Miķelis, viņš bija ļoti mazs un šķita nepareizi viņu vazāt pa pasauli. Mēs viņu sargājām no visa, tāpēc arī pēc iespējas izvairījāmies…

Read More