Rūpes par sevi ir kaut kas tāds, kas manā leksikā ienācis dažus gadus atpakaļ. Tāda sajūta, ka agrāk tas vispār nebija aktuāli vai arī tas nāca kaut kā dabiskāk… vai arī laiks sev vienkārši bija vairāk, tāpēc to nevajadzēja likt kaut kādos rāmjos un meklēt tam kādus nosaukumus. Ja vajadzēja, es gāju un darīju to, ko gribējās un viss. Tagad, kopš mammas loma ir manu dzīvi sagrozījusi kājām gaisā, es sāku pavisam nopietni novērtēt laiku, ko bez nekādiem sirdsapziņas pārmetumiem varu veltīt sev. Un tas laiks ir tiešām maz. Un ir grūti to sev izkārtot, jo tik daudz kas tajā brīdī šķiet svarīgāk kā uzlikt sev sejas masku, izlasīt noliktās grāmatas nodaļu vai noklausīties kādu podkastu. Vai vienkārši mierīgi ieiet dušā, bez uztraukuma, ka bērni pa to laiku nav viens otram izrāvuši matus.

Rūpēties par citiem vairumam sieviešu vienkārši ir asinīs. To ir darījušas mūsu mammas, vecmammas, vecvecmammas… Un patiesība ir tāda, ka kļūstot par mammu, nav jau īpaši daudz citu iespēju. Mazajam kunkulītim, kurš ienāk pasaulē, patiešām ir vajadzīga beznosacījuma palīdzība, bez mammas viņam ir ļoti grūti izdzīvot. Sieviete vairāk laika pavada mājās, līdz ar to dabiski arī lielākā daļa mājas pienākumu nonāk viņas darbu sarakstā. Mammas loma gan nav vienīgā, kurā sieviete mēdz pazaudēt sevi. Citas sievietes sevi visu velta darbam un karjerai, citas vecākiem, citas draugiem. Problēma jau nav rūpēs. Problēma, manuprāt, rodas tajā brīdī, kad apkārtējie sāk uztvert par pašsaprotamu, ka mamma, sieva/partnere, darbiniece, meita, draudzene par visu parūpēsies, visu izdarīs, visu atrisinās – redz cik viņa labi tiek ar visu galā, tad jau lai. Un sieviete visbiežāk sāk pieņemt to par savu “pienākumu”, lai arī patiesībā tā nav. Viņa vēlas būt noderīga un vajadzīga, laba saimniece, laba mamma, laba sieva, meita, draudzene, darbiniece un tāpēc arī dara visu, kas vajadzīgs, upurējot to, ko patiesībā viņa gribētu vai viņai vajadzētu izdarīt priekš sevis.

Kādu laiku veltīt sevi citiem varbūt arī ir OK, bet laikam ejot, tas kļūst arvien grūtāk un grūtāk. Nogurums krājas, neapmierinātība tāpat. Parādās izdegšana, veģetatīvā distonija, trauksme, depresija… Sieviete kā mamma sāk palikt dusmīga, kā sieva neapmierināta un visu laiku sūdzās, kā meita vienaldzīga, kā darbiniece pavirša… Diez kāpēc? Lai arī es uzskatu, ka sievietē ir kaut kāds mistisks spēks un resurss, tomēr arī tas nav neizsmeļams. Ar laiku vienkārši ir par daudz! Šeit ir tas stāsts par tukšo kausiņu. Ja kausiņā ilgu laiku nekas netiek ielikts, tad no kausiņa arī neko nevar ieliet. Tā tas vienkārši ir. Bet, ja sieviete spēj veltīt kaut nedaudz laika savām vēlmēm, savām vajadzībām, pilnvērtīgai atpūtai un restartam, tad viņā parādās atkal jaunas spēka un rūpju rezerves.

Ir vismaz 5 patiešām svarīgi iemesli, kāpēc sievietei ir jārūpējas par sevi:

Dodot sev, sieviete var atkal dot citiem

Tik vienkārši! Ja sieviete spēj realizēties arī ārpus tās jomas, kas viņu visvairāk iztukšo, tad tajā viņa spēs smelties atkal jaunu spēku. Mazliet apstājoties, samazinot darbu apjomus, ķermenis spēj saražot atkal jaunu enerģiju, kas ir nepieciešama visu pienākumu izpildei. Veltot laiku lietām, kas sievietei ir nozīmīgas, viņa gūst prieku un iedvesmu, kas ļauj viegāk uztvert ikdienas raizes. Atpūšoties, sieviete spēj labāk organizēt savu laiku un izvērtēt prioritātes!

Uzlabojas veselība

Es domāju, ka nav jāatgādina, ka nogurušam cilvēkam pasliktinās imunitāte, vieglāk uzbrūk vīrusi, rodas veselības raizes. Arvien vairāk tiek runāts par to, ka stress izraisa arī dažādas orgānu saslimšanas un nemaz nerunāšu par mentālo un emocionālo veselību. Noguris un stresa pārņemts cilvēks nespēj būt produktīvs. Tāpēc veltot laiku atpūtai, savu vajadzību apmierināšanai, kaut vai nesteidzīgi paēdot veselīgu ēdienu, kārtīgi izguļoties vai veltot laiku fiziskajām aktivitātēm, uzlabojas arī kopējais veselības stāvoklis.

Palīdz tikt galā ar stresu

Sievietei, ja godīgi, tad ir daudz par ko stresot. Māju dzīve, bērnu audzināšana, attiecības ar vīru, darbs, izskats, draugi, politika, vides aizsardzība un tā tālāk. Es nepazīstu nevienu sievieti, kas ne par ko neuztraucas. Bet, lai tiktu ar šo nepārtraukto stresu galā, sievietei jābūt resursam, kur smelties mieru, pārliecību un atelpu. Ja sievietei ir iespēja “sagremot” visu to, ar ko viņa it kā netiek galā vai kas viņu uztrauc, tad problēmu risinājumi bieži vien atnāk paši par sevi!

Ir iespēja iepazīt sevi

Rūpējoties par sevi, veltot laiku savām interesēm vai meditācijai, sievietei ir iespēja vairāk iepazīt sevi. Viņa var pa īstam saprast, kas viņai ir svarīgi, kas sagādā prieku, kas nav pieņemams. Bet, ja sievietei neizdodas veltīt laiku, lai sevī ieklausītos, tad tā arī dzīvo gadu no gada, nesaprotot, kāpēc lietas un cilvēki, kas agrāk patika un šķita forši, pēkšņi tādi vairs nav.

Ļauj kļūt par labāku mammu / sievu / meitu / darbinieci / draudzeni

Galu galā, ja sievietei ir iespēja dot laiku sev, piepildīt arī savas vēlmes un vajadzības, tad sieviete kļūst laimīgāka! Un laimīga mamma ir labāka mamma, laimīga sieva ir ideāla sieva, laimīga darbiniece ir produktīva darbiniece, laimīga draudzene ir forša draudzene un tā tālāk! Tas vien ir to vērts! 🙂

Ja arī Tu beidzot vēlies sākt vairāk veltīt laiku sev un savu vēlmu un vajadzību piepildīšanai, bet nezini kā, tad pievienojies manis izveidotajai grupai Facebook’ā – “Self-care skoliņai sievietēm”, kurā jau ir pieteikušās vairāk kā 350 sievietes, un mēs visas kopā mācīsimies soli pa solim atrast laiku rūpēm par sevi, mācīties paņēmienus kā ātri restartēties un iedvesmosimies viena no otras un sniegsim atbalstu, kad būs visgrūtāk saņemties! Grupiņu vari atrast šajā linkā!