Kad mums pieteicās meitiņa, biju patiešām uztraukusies – kā mēs tiksim galā ar diviem tik maziem bērniem. Protams, man ir lieliska atbalsta komanda ikdienā – vīrs un mani vecāki, kas ļoti daudz palīdz. Bet pat neskatoties uz to, bērniem mamma lielākoties ir primārā aprūpes persona un viņiem abiem vajag mammu. Un uzdevums – sagabāt veselo saprātu un nepazaudēt sevi – bija mans galvenais pienākums. Pirmkārt jau tāpēc, ka ķermenim tas viss ir patiešām grūti – iziet cauri divām grūtniecībām ar tik mazu laika starpību un vēl krūtsbarošana… Konstantais miega trūkums nu jau vairāk kā pusotru gadu un vēl tiešām aktīvā ikdiena, ar maziem atelpas brīžiem un brīžiem sev. Es nesūdzos – meitiņas piedzimšana ir liela mana dzīves laime un nekad, nekad neatteiktos no šīs pieredzes. Rakstu, lai iedrošinātu arī citas mammas, kas plānoti vai neplānoti ir nonākušas šādas pieredzes priekšā un uztraucās – kā es tikšu galā? Te ir astoņas atziņas no manas pieredzes!

Saglabāt mieru!

Mūsos patiesībā mīt milzīgs potenciāls! Ja Tavs ķermenis ir spējis palikt stāvoklī tik drīz pēc pirmā bērniņa, tas nozīmē, ka TU AR VISU TIKSI GALĀ! Ievelc elpu un nomierinies, jo tas ir visvairāk vajadzīgs – miers. Jo mierīgāka Tu būsi, jo mierīgāka atmosfēra būs arī mājās!

Ar otro bērnu ir vieglāk!

Tas, protams, nav akmenī cirsts, jo bērniņi ir tik dažādi pēc temperamenta un uzvedības. Bet daudzas lietas patiešām ir daudz vieglāk! Tu zini visu par krūtsbarošanu, kaku krāsām, izsitumiem, temperatūrām, kliegšanām šādām un kliegšanām tādām. Tāpat kā ar divriteni – vienreiz iemācoties, pat uzkāpjot uz tā pēc laika, Tu zini kā ar to braukt! 🙂

Necensties izdarīt visu!

Tu izdegsi! Lai jau paliek tie netīrās veļas kalni vēl līdz rītdienai vai parītdienai, ja šodien nav bijis brīdis. Lai paliek tie netīrie trauki līdz rītam! Lai tās bērnu mantas mētājas pa zemi! Tici man, visu sakārtojot un iztīrot, pēc pavisam neilga brīža, tas viss atkal būs atpakaļ. Tāpēc, ja Tev nav laika to izdarīt – NEDARI!

Pieņemt palīdzību!

Vairāk par visu gribās būt supermammai un tikt ar visu galā – bet to nevar izdarīt! Tāpēc jāpārkāpj savam lepnumam un jāļauj citiem palīdzēt! Jā, iespējams viņi nedarīs lietas tā, kā Tu to parasti dari, bet tici man, nekas slikts nenotiks arī ja kādreiz bērnu noliks gulēt savādāk kā parasti, vai viņam uzvilks citas drēbes, kā Tu būtu vilkusi, vai izklaidēs savādāk, kā Tu to darītu. Bērnam viss būs labi!

Pārvērst ikdienas nodarbes spēlē!

Tu noteikti gribēsi nomazgāties, pagatavot ēst, sakārtot māju vai salocīt drēbes. Lieta tāda, ka mazie pa to laiku ir kaut kā jāizklaidē, jo ne vienmēr viņi būs ar mieru padzīvoties savā nodabā. Es mēdzu bērnus iesaistīt ikdienas aktivitātēs – lokot drēbes, ļauju lielajam puikam rakņāties pa veļas bļodu, bet meitai rādu drēbju gabalus un stāstu. Mazgājoties, uztaisu mazajai koncertu, dziedot dušā 🙂 Gatavojot ēst, puikam tiek iedots kāds virtuves priekšmets, piemēram, koka lāpstiņa un tā ir super rotaļlieta!

Mēģināt saskatīt tendences!

Es neesmu baigā režīma piekritēja, jo nekad nekas nenotiek tā kā plānots. Tāpēc es drīzāk mēģinu saskatīt tendences. Zinu, ap cikiem bērni celsies pēc laika, kad viņi ir aizmiguši. Zinu, ka ies gulēt diendusu pēc noteikta stundu skaita, ēdīs tad, kad pamodīsies utt. Un ticiet man, katru dienu tie pulksteņi ir nedaudz savādāki un mēs gribēdami nespējam to ietekmēt! Tāpēc balsties uz tendencēm, nevis konkrēta režīma!

 Atrast laiku sev!

Cik nodrillēta frāze!!! Bet bez tā nevar! Lai arī cik nogurusi Tu būsi, Tev ir jāatrod laiks arī sev. Kaut vai pirms miega, apdomājot to, kā pagāja diena, kā Tu juties. Ideāli, ja sanāk laiks Tavam hobijam. Tas ir vajadzīgs, lai nedaudz atjēgtos no ikdienas dunas un mazliet sajustu sevi… Lai atkal jauniem spēkiem mestos iekšā darbos!

Nenolaist rokas!

Viss ir laicīgi! Jā, pirmo laiku ir reāli grūti, kamēr saproti kas un kā. Un es nešaubos, ka vēl turpmākos četrus piecus gadus būs grūtāk, bet bērni izaug! Ar laiku viņi iemācīsies paši paēst, paši apģērbties, paši nomazgāties, paši sevi izklaidēt un visu citu arī paši darīs! Tāpēc nekrīti panikā!

Es pa šo laiku, esmu sapratusi, ka bērni patiešām ir lielākā laime uz pasaules un arī pats grūtākais darbs, iespējams, visas dzīves garumā! Bet tas viss ir to vērts! Lai izdodas arī Tev!

Starp citu, manas atziņas par laiku ar tikai vienu mazu bērniņu lasi te, te un te.