Kas ir bērnu cerebrālā trieka? Maniem vārdiem…

Biežākais jautajums, ko saņemu, kad stāstu citiem, ka mūsu dēliņam ir bērnu cerebrālā trieka, ir – ko tas nozīmē? Arī man šie vārdi pirms vairākiem mēnešiem asociējās ar kaut ko patiešām briesmīgu. Pirmo reizi šos vārdus dzirdēju, kad vēl biju bērns, un man no stāstiem tas saistījās ar bērniem, kuri nestaigā, nerunā un nespēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Brīdī, kad tik personīgi saskāros ar šo diagnozi, pirmās emocijas bija saistītas tieši ar šīm trim lietām, tāpēc tas šķita pavisam, pavisam traki… Bet tas nav īsti objektīvi, jo bērnu cerebrālā trieka ir ļoti plašs jēdziens un katrs šis slimības gadījums var būt pilnīgi savādāks. Es neesmu mediķis un, pieņemu, ka lielākā daļa manu lasītāju tāpat, tāpēc vēlos saviem vārdiem, ne medicīniskā valodā, izstāstīt, kas tas ir un ko tas nozīmē. Iespējams, tas mainīs arī daudzu viedokļus un pieņēmumus par šo slimību.

Kas ir bērnu cerebrālā trieka un kā tā rodas?

Bērnu cerebrālā trieka (turpmāk BCT), ir smadzeņu bojājuma sekas, kas ietekmē bērna attīstību. Bojājums var rasties brīdī, kad bērniņš vēl ir vēderā, piemēram, ja mammai ir bijusi kāda infekcija, vai radusies trauma, kas skārusi arī bērniņu; dzemdību laikā, piemēram, ja ir bijušas smagas dzemdības, bērniņam ir trūcis skābeklis vai ir bijušas kādas nopietnas komplikācijas, vai arī neilgi pēc dzemdībām, piemēram, ja bērniņš ir dzimis priekšlaicīgi, ir bijušas kādas veselības raizes uzreiz pēc nākšanas pasaulē vai arī citu iemeslu dēļ. Lasot pieejamo informāciju, ir skaidrs, ka nav viena noteikta iemesla, kāpēc rodas bojājumi smadzenēs un pavisam noteikti ir skaidrs, ka ne vienmēr, augtākminētajos piemēros, radīsies šāds bojājums, kas rezultēsies ar BCT!!! Bērnu cerebrālā trieka nav ģenētiska slimība un nav infekcioza slimība, tāpēc to noteikti nevar “saķert” vai pārmantot. Tā pat īsti nav slimība, bet gan smadzeņu bojājuma izpausme. Statistika liecina, ka Latvijā no 1000 bērniņiem, 2 – 3 bērni sirgst ar BCT.

Kā izpaužas bērnu cerebrālā trieka?

Vispirms jāpiemin, ka BCT katram bērniņam var izpausties savādāk. Tas ir atkarīgs no tā, kuras smadzeņu daļas ir bojātas. Kādam bojājums varbūt pavisam neliels, un iespējams, pat nerada nekādas redzamas izpausmes, bet citam, bojājums var būt ļoti plašs un līdz ar to arī izpausmes var būt ļoti smagas.

Es īsti nevēlos minēt tos sarežģītos medicīniskos terminus, kas raksturo dažādos BCT veidus, tāpēc izskaidrošu tos saviem vārdiem. Pamatā BCT ir divas formas – spastiskā un diskinētiskā. Spastiskai formai ir raksturīgs muskuļu stīvums, nekustīgums vai krampji, kas traucē veikt dažādas kustības. Šis traucējums var skart atsevišķas ķermeņa daļas, ķermeņa puses vai arī visu ķermeni. Diskinētiskā forma ir saistīta ar gribai nepakļautu kustību veikšanu – ķermenis pats veic lēnas vai ātras kustības, kuras bērns nespēj nekādi regulēt vai ietekmēt. Ir gadījumi, kad bojājums rada pārlieku lielu muskuļu vājumu, kad bērns, vispār nespēj vai ļoti maz spēj kustināt savas ķermeņa daļas.

Bērnu cerebrālā trieka pamatā ietekmē bērna motorās spējas, jeb spējas kustēties un darboties, bet nereti tā saistās arī ar citu, pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamu, funkciju traucējumiem – bērniem var būt ietekmēta redze (sākot no šķielēšanas, beidzot ar aklumu), dzirde, runas spējas (no runas prasmju lēnākas apgūšanas līdz pilnīgai nespējai runāt), kognitīvās spējas (saprašana, domāšana, uzmanības noturēšana utml.) un citas funkcijas.

Kā jau minēju, reti, kad ir divi vienādi BCT gadījumi – ir bērni, kas spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, tikai ar nelielu funkcionālu traucējumu, piemēram, klibošanu; ir bērni, kas spēj staigāt, bet nerunā; ir bērni, kas nekad nevarēs staigāt, bet ir ļoti radoši vai intelektuāli, un ir bērni, kas visu savu dzīvi pavadīs citu cilvēku aprūpē, jo paši nekad nespēs par sevi parūpēties un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Vai un kā var ārstēt bērnu cerebrālo trieku?

Jāsāk ar to, ka BCT nevar izārstēt! Tas, ko dara šo bērnu vecāki un ārsti ir – mēģina darīt visu iespējamo, lai mazinātu bojājuma radītās sekas un iemācītu bērnam sadzīvot ar dažādajiem traucējumiem, lai varētu dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi.

Pati svarīgākā ārstniecības, jeb rehabilitācijas forma ir fizioterapija. Lielākajai daļai, ja

20171111_133233.jpg
Miķelis fizioterapijas nodarbībā

ne visiem, fiziskās aktivitātes būs nepieciešamas visas dzīves garumā. Iesākumā, lai apgūtu visas motorās prasmes un pēc tam, lai uzturētu muskuļus iegūtajā “kārtībā”. Fizioterapijas nodarbības notiek fizioterapeita vadībā un tās ilgums ir no 30 minūtēm līdz pat stundai. Fizioterapijas mērķis ir “ierādīt” un “iemācīt” ķermenim noteiktas prasmes sākot no velšanās, beidzot ar staigāšanu un skriešanu. Tas gan nav tik vienkārši, kā izklausās, jo vienas prasmes apgūšana prasa ļoti ilgu laiku. Katram, protams, savā tempā. Mūsu puika, piemēram, velšanos apguva 6 mēnešu laikā, līšanu uz vēdera 3 mēnešu laikā, vēl pēc gada viņš spēj paša spēkiem nostāties četrrāpus… Daudzas fizioterapijā apgūtās lietas ir jānostiprina mājās, veicot vingrinājumus un radot tādu vidi, lai bērnam būtu iespēja trenēties.

20171031_131912
Miķelis trenē ergoterapijā apgūtās prasmes

Tāpat izmanto ergoterapiju, kurā bērnam trenē sīko motoriku, jeb plaukstu un pirkstu veiklību, kā arī vēlāk māca daudzas dzīvē nepieciešamās pašaprūpes prasmes – ğērbšanos, kurpju šņoru sasiešanu, mazgāšanos, prasmi darboties ar virtuves instrumentiem, datoru un citas svarīgas prasmes.

Bērniem, kuriem ir runas attīstības traucējumi palīdz logopēds, kas strādā ar bērna mutes un sejas muskuļiem, kā arī mēli, lai veicinātu skaņu veidošanu un pareizu valodas attīstību.

20171031_131953
Miķelim pirmo reizi retterapijas nodarbības rehabilitācijas ietvaros NRC “Vaivari”

Tāpat tiek izmantotas daudz dažādas citas terapijas, kā ūdens procedūras, reitterapija, kanisterapija, delfīnu terapija, mūzikas un mākslas terapijas un daudzas citas. Katra ģimene piemeklē savām vajadzībām un arī finansiālajām iespējām atbilstošāko terapijas kompleksu, ko saskaņo ar ārstējošajiem ārstiem – neirologu, rehabilotologu un ģimenes ārstu. Un līdz ar to, šāda vingrināšanās kļūst par pilnas slodzes darbu gan bērnam, gan vecākiem.Neirologi uzskata, ka tās prasmes un iemaņas, ko bērns iegūst līdz 5 gadu vecumam arī noteikt turpmākās dzīves kvalitāti, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka šo slimību diagnosticē laicīgi un laicīgi tiek uzsākta aktīva rehabilitācija.

Sīkāk par bērnu cerebrālo trieku variet palasīties šeit latviski un šeit daudz plašāk angļu valodā.

Sekojiet līdzi arī turpmāk manam blogam, kurā ik pa laikam stāstīšu ar mūs ceļojumu kopā ar diagnozi Bērnu cerebrālā trieka.

Evita