Jaunās māmiņas atziņas… 3.daļa

Neticās, ka ir pagājis vairāk kā pusgads, kopš esmu kļuvusi par mammu… uz pilnu slodzi! To nevar iztēloties brīdī, kad esi izlēmusi, ka vēlies bērniņu, vai gaidot viņu. Tik daudz fantastisku brīžu, kas liek sajūsmā smaidīt un priecāties un tad tie brīži, kad nāk raudiens bezspēcībā vai izmisumā, vai nostaļğiskās atmiņas par 8 stundu miegu (bez pārtraukumiem) vai nesteidzīgajām brīvdienām ar draugiem, ballītēm un vīna glāzi un tad atkal mazuļa smiekli, kas izkausē sirdi un liek aizmirst visu un būt laimīgākajai sievietei uz pasaules, jo ir iespēja būt par mammu! Ir vieglākas dienas un grūtākas, bet katra diena ir tā vērta!

image

Lasi manu atziņu 1. daļu te un 2. daļu te! 🙂

11. Slimot ir briesmīgi!!!
Slimot ir briesmīgi, arī, ja nav bērnu, bet slimot ir tiešām briesmīgi, ja ir mazulis!!! Kas tur, it kā nedaudz iesnas, nedaudz temperatūra… Parastā situācijā, ieritinātos zem segas ar tējas krūzi rokās, ieslēgtu TV, ierautu kādu Ibumetinu un veseļotos, bet, kad ir mazulis, tad tā īsti nesanāk. Tu nevari pēkšņi nolikt mazuli malā vai paņemt slimības lapu, kamēr izveseļosies! Tava ikdiena turpinās kā ierasts, tikai Tu jūties divreiz lēnāka un smagāka un mazulis jūt, ka mamma nejūtas labi un kļūst nemierīgāks… Tāds apburtais aplis… Un vēl nepārtrauktā raizēšanās, ka tik mazulis neaplipinātos… Tāpēc mācība ir viena, sevi jāsargā cik vien var, lai nesaslimtu!

12. Dusmojies vai nedusmojies
Mazulis ir prasīgs! Viņam vajag un viņam pienākas… te un tūlīt… tagad… Un Tu dusmojies vai nedusmojies… Ak, cik dažbrīd grūti to ir pieņemt un ak, cik slikti ir jājūtas, kad esi kaut vai uz minūti sadusmojusies uz šo mazo brīnumiņu, kurš taču nav vainīgs pie tā, ka viņam, iespējams nāk zobiņi, vai pa dienu ir bijis par daudz iespaidu, vai vienkārši gribās mammas tuvumu… šūpojoties uz bumbas… 3os naktī… bez apstājas… 🙂 Pieņemt to, ka Tu esi viņam pati svarīgākā uz visas pasaules un saprast, ka laiks, kamēr Tu viņam būsi vajadzīga būs tik īss… tik vien…

13. Tu esi noteicēja!
Esot mammai pirmo reizi, es nezinu kā ir pareizi, tāpēc es daudzas lietas jautāju un konsultējos ar mammu, vecmammām, dakteriem, draudzenēm… Tas ir lieliski, ka ir kāds, kuram pajautāt, kurš sniedz atbalstu un iedrošinājumu… Bet es vislaik sev atgādinu, ka es esmu mamma šim mazulim un es vislabāk jūtu, kas viņam ir nepieciešams… Uzklausi padomus un norādījumus, izfiltrē un sagremo tos,  un tad sajūti, kā Tu gribi savam mazulim. Protams tas neattiecas uz jautājumiem, kas tieši saistīti ar mazuļa veselību, bet par pārējo – Tu esi noteicēja!

image

14. Pieņem, ka esi pietiekami laba mamma
Man jau kopš skolas laikiem, vienmēr ir bijusi apziņa, ka man jābūt ļoti labai skolniecei, tad studentei, tad darbiniecei, draudzenei, sievai un tagad… mammai… Man ir jābūt vislabākajai! Vislabākajām mammām mazuļi neraud, guļ visu nakti, veļas 4 mēnešu vecumā, staigā 10 mēnešu vecumā… un vēl… un vēl… 🙂 Yeah right! Es ticu, ka tādas mammas ir! Jūs esat malači! Man vajadzēja kādu laiku, lai pieņemtu, ka es cenšos pēc savas labākās sirdsapziņas un laikam jau ar to ir gana – galvenais, ka mazulis ir vesels un laimīgs!

15. Laiks sev vs. sirdsapziņa un ilgošanās
Gudrās grāmatās raksta, ka māmiņai ir jāatrod laiks sev, jāpavada laiks ārpus mājām un tā tālāk. Man realitātē sanāk tā, ka notiek milzīga cīņa starp vēlmi veltīt laiku sev un to vainas sajūtu, ka atstāšu mazo, kaut vai uz pāris stundiņām.. Un kad beidzot saņemos izskriet no mājām, jau pēc pusotras stundas visas domas tik pie mazulīša 🙂 Un tā vienmēr! Tāpēc pagaidām “laiks sev” lielākoties izpaužas ik pa laikam rakstot blogā vai lasot kādu grāmatu vēlu vakarā… tusmā… iPadā… 🙂

Lai vai kā, šie nedaudz vairāk kā 7 mēneši ir labākie manā mūžā! 🙂

Fotogrāfijas: Mārcis Gaujenietis mgfoto.lv